Viens no biežākajiem jautājumiem, ko vecāki uzdod — vai mans bērns aug pareizi? Atbilde nav vienkārša, jo augšanas temps mainās katru gadu un katram bērnam ir savs ritms. Tomēr ir vidējie rādītāji, kas var palīdzēt saprast, vai augšana notiek gaidāmajās robežās. Šajā rakstā esam apkopojuši to, ko uzzinājām par normāliem augšanas rādītājiem dažādos vecumos — no pirmajām dienām līdz pusaudžu gadiem.
Augšana nav vienmērīga — un tas ir normāli
Pirmā lieta, kas jāsaprot — bērni neaug vienmērīgi. Ir periodi, kad augšana notiek strauji, un periodi, kad tā ievērojami palēninās. Daudzi vecāki uztraucas, jo šķiet, ka bērns “pārstājis augt” — patiesībā viņš vienkārši atrodas lēnākā augšanas fāzē. Tas ir pilnīgi normāli un vērojams gandrīz katram bērnam.
Augšana notiek ne tikai garumā, bet arī svarā, proporcijās un kaulu struktūrā. Tāpēc auguma centimetri ir tikai viena daļa no kopējā attīstības attēla.
Pirmais dzīves gads — straujākā augšana
Pirmais gads ir vislielākās augšanas periods bērna dzīvē. Nekas cits vēlāk tam nepielīdzinās. Vidēji:
Pirmie 3 mēneši — aptuveni 3-4 cm mēnesī No 3 līdz 6 mēnešiem — aptuveni 2-3 cm mēnesī No 6 līdz 12 mēnešiem — aptuveni 1-1.5 cm mēnesī
Kopumā pirmajā gadā bērns vidēji izaug par 24-26 cm. Tas nozīmē, ka bērns, kurš piedzimis ar 50 cm, pirmā dzīves gada beigās parasti ir ap 75-76 cm garš. Šis temps vēlāk nekad vairs neatkārtosies.
No 1 līdz 3 gadiem — temps palēninās
Pēc pirmā dzīves gada augšana kļūst lēnāka, taču joprojām ir ievērojama. Šajā periodā bērns vidēji aug par 8-12 cm gadā. Daudziem vecākiem šķiet, ka bērns “pārstājis augt” — patiesībā viņš vienkārši pāriet uz citu augšanas fāzi.
Šajā vecumā bērni aktīvi sāk staigāt un skraidīt, tāpēc ķermenis bieži vien kļūst garāks un slaidāks, pat ja svars palielinās lēni.
No 3 līdz 7 gadiem — stabils un paredzams periods
Šis ir viens no stabilākajiem augšanas periodiem. Bērni vidēji aug par 5-7 cm gadā. Temps ir diezgan vienmērīgs un paredzams. Vecāki bieži pamana, ka bērns aug “lēkumiem” — vairākus mēnešus šķiet, ka nekas nemainās, tad pēkšņi visi apavi par mazu un bikses par īsām.
Šie “lēcieni” ir normāla parādība un nav saistīti ar veselības problēmām. Tie vienkārši atspoguļo to, kā augšana reāli notiek — nevis vienmērīgi, bet pakāpeniski ar klusākiem un aktīvākiem periodiem.
No 7 gadiem līdz pubertātei — lēna, bet stabila augšana
Pirms pubertātes iestāšanās augšanas temps nedaudz palēninās. Vidēji bērni šajā periodā aug par 4-6 cm gadā. Šajā laikā bieži vien parādās pirmās atšķirības starp meitenēm un zēniem — meitenes parasti sāk attīstīties ātrāk.
Meitenēm pubertāte parasti sākas ap 8-13 gadu vecumu, zēniem — nedaudz vēlāk, ap 9-14 gadu vecumu. Šīs ir plašas robežas, un abos gadījumos tas ir normāli.
Pubertātes lēciens — otra lielākā augšana dzīvē
Pubertātes laikā augšana atkal ievērojami paātrinās. Šis ir otrais lielākais augšanas periods pēc pirmā dzīves gada. Meitenes šajā laikā var izaugt par 6-11 cm gadā, zēni — par 7-13 cm gadā.
Interesanti, ka meitenes pubertātes lēcienu piedzīvo agrāk, tāpēc kādu laiku sākumskolā meitenes bieži ir garākas par zēniem. Vēlāk zēni parasti “panāk” un pārspēj meitenes auguma ziņā, jo viņu pubertātes lēciens notiek vēlāk un ilgst ilgāk.
Pēc pubertātes augšana pakāpeniski palēninās un parasti pilnībā apstājas ap 16-18 gadu vecumu meitenēm un 18-21 gadu vecumu zēniem.
Ģenētika — lielākais faktors
Jāatceras, ka vidējie rādītāji ir tieši tas — vidējie. Katrs bērns ir atšķirīgs, un vislielāko ietekmi uz galīgo augumu atstāj ģenētika. Ja abi vecāki ir zemi, visticamāk arī bērns būs zemāks par vidējo, un tas ir pilnīgi normāli.
Ir vienkārša formula, ko pediatri bieži izmanto, lai aptuveni novērtētu bērna potenciālo pieaugušā augumu. Zēniem: (mātes augums + tēva augums + 13) dalīts ar 2. Meitenēm: (mātes augums + tēva augums – 13) dalīts ar 2. Rezultāts ir tikai orientējošs, bet bieži vien diezgan precīzs.
Kad tomēr vērts konsultēties ar ārstu?
Skaitļi ir noderīgi kā orientieris, taču ir situācijas, kad labāk pajautāt ārstam. Ieteicams konsultēties, ja bērns gadā aug mazāk par 4 cm pēc 3 gadu vecuma, ja augšana pēkšņi apstājusies uz ilgāku laiku bez redzama iemesla, ja bērns ievērojami atpaliek no vienaudžiem auguma ziņā, vai ja pubertāte sākas ļoti agri vai ļoti vēlu.
Nekas no tā automātiski nenozīmē problēmu, taču ārsts var veikt novērtējumu un nomierināt vai nosūtīt uz papildu izmeklējumiem, ja nepieciešams.
Ko mēs no tā secinājām?
Augšanas tabulas un vidējie rādītāji ir noderīgi rīki, taču tie nekad neaizstāj kopējo ainu. Ja bērns ir aktīvs, laimīgs, labi guļ un ēd — visticamāk viss ir kārtībā. Centimetri ir tikai viena daļa no stāsta.
Katrs bērns aug savā tempā, un tas ir pilnīgi normāli. Skaitļi dažreiz rada vairāk trauksmes nekā nomierina — tāpēc atceramies tos izmantot kā orientieri, nevis kā spriedumu.
Saturs ir informatīvs un nav uzskatāms par medicīnisku padomu. Ja tev ir bažas par bērna augšanu, konsultējies ar ģimenes ārstu.